Page 12 - Vienotība Madonā-internetam

Kaspars Udrass

Kaspara uzticamākais līdzgaitnieks un atbalstošais plecs kā darbā, tā sadzīvē ir sieva Lita. Abiem kopā izdodas vislabāk!

Lai izvirzītie mērķi sniegtu

gandarījumu!

Veterinārārstu un domes deputātu Kasparu Udrasu Smiltenes tehnikumu, kam sekoja studijas Jelgavā
raksturojot, nav iespējams atdalīt no dzīvesbiedres Litas. Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas
Abu ģimene ir uzskatāms piemērs tam, ka Madonas novadā fakultātē. Tas ir arī laiks, kad kļuva skaidri nākotnes plāni.
jauna ģimene var dzīvot un strādāt. Ar skaidru mērķi Kaspars jau studiju gados bija pārliecināts, ka ir jāatver
un gribasspēku Udrasi ir kļuvuši par iecienītu tandēmu, sava privātprakse: “Pēc absolvēšanas gadu nostrādāju
strādājot pašu izveidotajā veterinārajā klīnikā, ģimenē Norvēģijā, Stavangerā, audzēju rozes un krāju naudu
aug trīs brīnišķīgi bērni. Ap viņiem pulcējas plašs draugu savas prakses uzsākšanai Latvijā. Kad atgriezos Latvijā,
un domubiedru loks, viņi iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, apprecējos ar madonieti Litu, arī veterinārārsti, un kopš
atrodot laiku gan citiem, gan arī viens otram. Tieši stiprais 2005. gada mums ir kopīga prakse Madonā. Ne brīdi šo
otra cilvēka atbalsts Kasparam ļauj uz dzīvi raudzīties, šķiet, lēmumu pārcelties uz Madonu nenožēloju. Man šeit patīk
ar neizmērojamu iecietību, nesatricināmu mieru, pieņemot un Madonas puses ļaudis mani ir pieņēmuši kā savējo.
un cienot katru tādu, kāds viņš ir. Cilvēki šeit ir ļoti atvērti, pozitīvi, sirsnīgi. Kad dodos
mājas vizītēs, cienā ar to, kas nu kuram ir – dāvina ābolus,
pašceptas kūkas, cienā ar kafiju, runājamies... Šādu
Svarīga piederības sajūta sirsnību citur nekur neesmu novērojis! Esmu iedzīvojies
un jūtos kā šeit dzimis. Esmu priecīgs, ka mani bērni var
Madonas novadam dzīvot un augt sakārtotā un tīrā vidē, gūt labu izglītību
un ārpusklases aktivitātes. Ziemā varam slēpot, pavasarī
Līdz pat pusaudža gadiem Kaspars bija Juglas baudīt, kā daba mostas, vasarā peldēties un rudenī lasīt
mikrorajona puika Rīgā, pēc tam pārcēlās uz laukiem sēnes. Tas viss mums Madonas novadā ir izbaudāms ik uz
pie vecvecākiem Alūksnes novada Veclaicenē. Kā soļa. Nevaru iedomāties labāku vietu, kur dzīvot, dibināt
neaizmirstamu laiku Kaspars joprojām atceras ģimeni un nosirmot.”

12