Page 27 - Vienotība Madonā-internetam
P. 27
Panākumu
atslēga –
krietns darbs
Par ķīmijas pasniedzēju Dzintaru Kozuli no Ošupes
pagasta var sacīt, ja ko dara, tad pamatīgi. Dzintars
neprot iesākto pamest pa roku galam – ja strādā
skolotāja darbu, tad tā pamatīgi – vairāk nekā desmit
gadu garumā, ja vada pagastu – tad vienpadsmit
gadus, ja izveido savu saimniecību – tad pamatīgu,
vienu no labākajām valstī savā jomā. Šobrīd Dzintara
dzīvē noslēdzies kāds noteikts posms, un viņš atgriezies
pie pamatprofesijas un māca ķīmiju Rīgas Tehniskās
koledžas studentiem.
Dzintars Kozulis
Augstu vērtē pienākumu
Dzimis Preiļu pusē, Galēnu ciemā, bet jau agrā zemnieku saimniecību “Zīles”, tas bija 1989. gadā,
bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlies uz toreizējo sākām saimniekošanu ar 20 ha zemes, pakāpeniski
Madonas rajonu. Pēc Meirānu pamatskolas Dzintars paplašinājāmies un tagad esam izauguši līdz pat 260
devās uz Madonas 1. vidusskolu, savukārt, pēc tam – uz hektāriem,” norāda Dzintars. Aitas “Zīlēs” tikušas turētas
Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. “Pabeidzu vienmēr un šā brīža vairāk nekā divsimt šķirnes aitu lielais
kā viens no labākajiem kursā, tāpēc varēju izvēlēties, kur ganāmpulks izveidojās no desmit necilām bezšķirnes
doties strādāt. Izvēlējos Jelgavas 1. vidusskolu, tomēr aitiņām, un tā joprojām “Zīlēs” attīsta šķirnes aitkopību.
vēlāk atgriezos Madonas pusē, kur strādāju Meirānu Tagad saimniekošanu Dzintars atdevis dēla Armanda
astoņgadīgajā skolā par mācību pārzini un skolotāju, pārziņā. Par ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā,
esmu bijis arī Izglītības nodaļas inspektors,” atceras īpaši mērķtiecīgā aitkopības nozares veicināšanā un
Dzintars. Būdams sabiedriski aktīvs, Dzintars iesaistījās šķirnes aitu selekcijas darbā Dzintars ir apbalvots ar
arī pašvaldības darbā un kļuva par Ošupes pagasta Atzinības krusta IV pakāpi. Augstais valsts novērtējums
padomes priekšsēdētāju: “Tolaik sanācām kopā pagasta ir novērtējums visai Kozuļu ģimenes uzcītībai un darba
zemnieki un nolēmām, ka jāizveido sava pārstāvniecība tikumam.
arī pagasta līmenī. Tā nu sanāca, ka visu mūs arī ievēlēja,
bet neviens negribējām būt priekšsēdētājs, savu darbu
daudz, laika nav! Biedri tik ilgi ņēmās, kamēr arī mani Lejupslīde ir apstājusies
pierunāja uzņemties pagasta vadību.”
Lai arī vairs nav aktīvajā novada politiskajā dzīvē,
Dzīvojot laukos, Dzintars tomēr seko līdzi notiekošajam Madonas pusē.
“Viss rit normāli. Ir daudz paveikts, tas redzams gan
bez saimniecības nevar pilsētā, gan laukos,” uzskata Dzintars, “Vairāk ir jācīnās par
valsts atbalstu lauku virzienā ne tikai Rīgai. Redzams, ka
“Manu vecāku izveidoto saimniecību pārņēmām lejupslīde ir apstājusies, tomēr labi dzīvosim tikai tad, kad
drīz pēc kāzām, tolaik mums bija dažas govis, zirgs izlīdzināsies cenu un algu līmenis. Tāpēc jau arī cilvēki
un aitas. Tāpēc arī mainīju darbu un lai būtu tuvāk neiztur un dodas uz ārzemēm, nevis tādēļ, ka nemīlētu
mājām, sāku strādāt Meirānu pamatskolā. Izveidojot Latviju.”
27

