Page 30 - Vienotība Madonā-internetam

Attīstībai

vajadzīgi skaidri

un saprotami

mērķi

Kalsnavas pamatskolas direktores vietniece Regīna
Makovska ir īstena Kalsnavas patriote, viņa mīl savu darbu,
lepojas ar izveidoto pagasta vidi un pašiem kalsnaviešiem.
Viņa zina vai ikvienu, kas dzīvo, strādā pagastā, kas veicis
labus darbus un nesis Kalsnavas labo slavu tālāk. Tomēr
tieši Regīna daudzus ir mudinājusi doties uz priekšu, no
Regīnas daudzi kalsnavieši ir mācījušies būt krietniem,
gaišiem, nesavtīgiem cilvēkiem, kas atvērti aizvien jaunām
idejām.

Regīna Makovska

Ar zinātnieces aso prātu –
par skolotāju
Regīnas darbā skaistu brīžu un ziedu netrūkst, taču brīvajā
Lai arī jūtas kā kalsnaviete, Regīna dzimusi bijušā laikā Regīna vislabprātāk ceļo.
Preiļu rajona Rušonas ciemā, ar kuru saistās vissiltākās
bērnības un jaunības atmiņas. Regīna atzīst, ka saikne
ar dzimto vietu ir saglabājusies joprojām: “Arī tagad,
iegriežoties savas dzimtas mājā un tiekoties ar radiem un – kā gāja darbā – nevaru atbildēt – kā parasti. Skolā nav
bijušajiem kaimiņiem, tas vienmēr ir īpašs piedzīvojums. parastu dienu, ir tikai tādas – ar lielākiem vai mazākiem
Tā ir tā vieta, kurā arvien gribas atgriezties!” Iespējams, uzplaiksnījumiem, un tas padara šo darbu kā nemitīgu
skaistā apkārtne mudināja izraudzīties dabai tuvu izaicināju savam profesionālismam. Skola ir ļoti mainīga
profesiju, 1980. gadā Regīna pabeidza Latvijas Valsts un augoša organizācija, un tas liek arī pašai nemitīgi
Universitātes Bioloģijas fakultāti un jaunās speciālistes pilnveidoties, arvien pieņemt jaunus izaicinājumus
pirmā darbavieta kļuva Mežu pētīšanas stacija ‘Kalsnava”. un būt mūžīgā kustībā. Skolotājs profesionālajā ziņā ir
“Savas darba gaitas vēlējos saistīt ar zinātni, bet, mūžīgi ceļā, un tas man šķiet aizraujoši.” To arī Regīna
mainoties valstiskajai formācijai, mainījās nostādnes allaž māca saviem skolēniem – būt redzīgiem, būt
attiecībā arī uz zinātni, tāpēc par sava darba profesionālo gataviem jaunajam un tajā pat laikā priecāties un
karjeru izvēlējos pedagoģiju,” atceras Regīna. Tā kopš ieraudzīt to, kas ir tepat līdzās: “Man patīk vērot, kā aug
1992. gada Regīnas ikdiena saistās ar Kalsnavas augi, priecāties par ziediem un, ja zieds nav pietiekami
pamatskolu, strādājot gan par ķīmijas un ģeogrāfijas krāšņs, izanalizēt, kā tam trūkst. Augs nevar pateikt,
skolotāju, gan arī veicot direktora vietnieces pienākumus. ka sāp, bet dod zīmes, un cilvēkam jābūt tik gudram,
Regīna atzīst, ka darbs skolā ir ļoti interesants, jo nekad lai izprastu, ko tās nozīmē. Tas ir aizraujoši, it īpaši
nav divu vienādu dienu: “Nekad, atbildot uz jautājumu gadījumos, kad izdodas sadzirdēt nedzirdamo.”

30