Page 32 - Vienotība Madonā-internetam
P. 32
Andrejs Piekalns
Andrejs ir komandas spēlētājs. Saspēle un sapratne ar visu paaudžu pārstāvjiem Andrejam allaž ir bijusi svarīgākā.
Dzīvot un strādāt saskaņā ar
sirdsapziņu
Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns laika padomju saimniecībā par ekspluatācijas, bet vēlāk
ir viens no pieredzējušākajiem pagastu vadītājiem, jau par galveno inženieri. Kopš 2001. gada Andrejs ir
kas gadu gaitā iemantojis sava pagasta ļaužu cieņu. saistīts ar pagasta pārvaldi, 2005. gadā viņu ievēlēja par
Cilvēki viņam uzticas, zina, ka Andrejs vienmēr aizstāvēs tā laika pagasta padomes priekšsēdētāju. Lai pilnveidotu
pagasta intereses un meklēs risinājumus sarežģītās zināšanas, ejot līdzi laikam, Andrejs ir studējis Rīgas
situācijās. Saprotošs un korekts savstarpējās attiecībās, Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskolā, kur ieguvis
tā vien šķiet, ka nekas nespētu Andrejam likt zaudēt Profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un
pacietību vai kļūt nesavaldīgam. Un pie viņa vēršas, lai uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.
izstāstītu savu bēdu, lai dalītos priekos un uzaicinātu
piedalīties svētkos. Savu ļaužu vidū Andrejs vienmēr ir Par problēmām ir jārunā
ieredzēts un gaidīts.
Andrejs atzīst, ka ģimene ir tā, kas dod spēku un
Pilnveidojas, ejot līdzi laikam svarīgāko atbalstu: “Ģimenē esam jau četrās paaudzēs,
svētkos, cik iespējams, sanākam kopā, un tas man dod
Piederīgs Aronas pagastam Andrejs ir lielāko sava enerģiju turpmākajam darbam.” Taču ikdienā Andrejs
mūža daļu – pirms četrdesmit diviem gadiem viņš ļoti novērtē arī kolektīva un iedzīvotāju atbalstu: “Ir ļoti
pagastā ieradās kā jauns, daudzsološs inženieris: “Esmu svarīgi, ja līdzās ir zinoši, saprotoši darbabiedri, līdzcilvēki
dzimis Sarkaņos, beidzis Sarkaņu pamatskolu, tad devos – man tādi ir! Pagasta iedzīvotājiem varu pateikt
uz Priekuļu tehnikumu, kur ieguvu tehniķa – mehāniķa paldies par sapratni. Protams, par jebkurām lietām ir
specialitāti. Pēc dienesta armijā gadu nostrādāju jārunā. Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai būtu laba, sakārtota
Sarkaņos kolhozā par ekspluatācijas inženieri, taču tad infrastruktūra, lai viņi var sajust, redzēt, cik viņi ir svarīgi,
pārcēlos uz Aronu, kur arī esmu apmeties uz dzīvi.” Savas var justies droši un zināt, ka par viņiem rūpējas. Pats
inženiera zināšanas Andrejs izmantojis, strādādams tā svarīgākais, manuprāt, ir cilvēks.”
32

