Page 36 - Vienotība Madonā-internetam

Ņina Stiprā

Ar lielu aizrautību Ņina piedalās mākslinieciskajā pašdarbībā.

Pamatvērtības rod darbā,

ģimenē un savā pagastā

Dzelzavas pagasta pārvaldes Komunālās saimniecības tiku iesēdināta vilcienā uz teju divsimt kilometru attālo
daļas vadītāja Ņina Stiprā ir lielisks piemērs tam, kā var Dzelzavu! Stacijā mani sagaidīja saimniecības direktors,
veiksmīgi integrēties latviskā vidē, pieņemt Latviju kā savu nākamajā dienā bija jāsāk strādāt, bet manī jau bija
zemi, un tam nav vajadzīgi nekādi atbalsta mehānismi vai pārliecība, ka mukšu prom!” savu ierašanos atceras Ņina.
valsts programmas. Pat valodas kursi nē! Ņina ir liela sava Neaizmuka. Satika savu mūža mīlestību Valdi, ar ko kopā
pagasta patriote, viņa redz un dzird savu iedzīvotāju rūpes jau četrdesmit gadu. Ģimenē izaudzinājuši divus krietnus
un raizes, dalās viņu priekos, un no viņas daudzi latvieši vēl bērnus Edgaru un Elīnu, tagad prieku rada jau četri
varētu pamācīties, kā mīlēt Latviju. brīnišķīgi mazbērni.

Domāja, ka aizbēgs Latviskā vide jau no sākuma
jau otrajā dienā
Tie, kas pazīst Ņinu, zina, ka viņa tekoši runā latviski,
Ņinas dzīvesstāsts ir atšķirīgs. Lai arī dzelzaviete ir sabiedriski aktīva, iesaistās pašdarbībā. “Latviešu
vairāk nekā četrdesmit gadu, Ņina ir dzimusi, augusi valodu speciāli neesmu mācījusies, tā ir sanācis, ka
un skolojusies ļoti tālu – Piemaskavas pilsētā Orehovo- man visapkārt ir latvieši jau no paša sākuma. Man nav
Zujevo, kādreizējā Madonas rajona sadraudzības saprotams, kā varētu ilgstoši šeit dzīvot un nerunāt,
partnerpilsētā. Pabeigusi Orehovo-Zujevo industriālo nesaprast latviski!” uzsver Ņina. Ņinai nav pieņemama
tehnikumu un tikusi norīkota darbā uz ... Dzelzavu. “Bijām cilvēku dalīšana tautībās. Pati par sevi saprotama bijusi
trīs draudzenes, kam tika dota izvēle doties uz Igauniju, pilsonības iegūšana, ko Ņina izdarīja 2004. gadā: “Visu
Lietuvu vai Latviju. Zinājām tikai Rīgu, tāpēc izlēmām mūžu esmu strādājusi ar cilvēkiem, bijusi vadošos
par labu Latvijai. Biju pārliecināta, ka Dzelzava atrodas amatos, latviešu valoda vienmēr ir bijusi jāzina. Citādi
kaut kur pie Rīgas, kāds bija mans pārsteigums, kad nevarēja!” Ņinas darba mūžs tā arī aizvadīts Dzelzavā,

36