Page 37 - Saules_zemes_turtai_LV
P. 37

ŠAUĻU RAJONS  NOVADS, KURĀ ATRODAS LEĢENDĀM APVĪTAIS VARENAIS KRUSTU KALNS              37  37


                        63. KURTUVĒNU SV. APUSTUĻA JĒKABA BAZNĪCA
         Kurtuvēnu Sv. Jēkaba baznīcas torņi slejas de-
         besīs jau kopš 1792. gada, kad tika pabeigta
         desmit gadus ilgusī celtniecība. No tālienes labi
         redzamie baltie vēlīnā baroka stila baznīcas torņi
         ir 50 metrus augsti. Virs galvenās ieejas ēkā –
         tās  dibinātāja  grāfa  Jokūba  Nagurska  dzimtas
         ģerbonis.  Ieejot baznīcā, redzams, ka interjers
         veidots  atturīgā  klasicisma  stilā,  tomēr  šeit  var
         atrast arī vēlīnā baroka un neogotikas estētikas
         elementus. Piecu altāru un kanceles ansam-
         blis pabeigts 1820. gadā. Šo notikumu atgādina
         piemiņas plāksne, kas piestiprināta baznīcas
         pīlāram.
           Višinskio g. 33, Kurtuvēni, Šauļu raj.
           55.828047, 23.048167
           +370 41 37 01 36
           kurtuva.lt

           VAI ZINĀJĀT?
           Kurtuvēnu Sv. apustuļa Jēkaba baznīcas pagrabā uzmūrētas divpadsmit kriptas. Tiek
           uzskatīts, ka šajā pagrabā tika apglabāti Kurtuvēnu muižu pārvaldījušie augstmaņi un citi
           augstākās sabiedrības pārstāvji.

                                 64. KURŠĒNU MUIŽA UN PARKS
         Kuršēnu muižas vēsture sākās 1564. gadā, kad
         Sigismunds Augusts izlēņoja šo muižu Polockas
         pilskungam  J.  Despot-Zenovičam.  1621.  gadā
         muiža  nonāca  LDK  valsts  kases  pārvaldnieka
         S. Paca ziņā, bet pēc desmit gadiem – J. Gru-
         ževska un viņa sievas valdījumā. 18. gs. beigās
         Kuršēnus mantoja Stepons Gruževskis. Viņš, 1811.
         gadā uzaicinājis mākslinieku J. Rilki ar visiem
         mācekļiem,  uzbūvēja  jaunu  (pašreizējo)  muižas
         ēku, kapelu, saremontēja citas ēkas. Muiža vēl
         vairāk uzplauka viņa dēla Edvarda, kura rokās tā
         nonāca 1846. gadā, valdīšanas laikā.
         Pirmā pasaules kara gados muižā apmetās vā-
         cieši,  kas  izpostīja  parku,  muižas  ēku  un  līdzi
         aizveda vērtīgākos priekšmetus. Starpkaru pe-
         riodā, pateicoties priekšzīmīgai saimniekošanai,
         muiža uzplauka. 1940. gadā muiža tika naciona-
         lizēta.
         Kuršēnu muiža – vienīgais augstvērtīgais koka
         muižu arhitektūras mantojums Šauļu rajonā.
           Ventos g. 7E, Kuršēni, Šauļu raj.
           56.00012, 22.932819
                                          CITI OBJEKTI
         • Aļģirda Lauceviča briežu dārzs      • Vecticībnieku lūgšanu nams
         • Paliesju muižas ēka                 • Gruzdžu muiža
         • Gilvīču karjers                     • Uz paaugstinājuma novietots īsta tanka tornītis ar stobru
         • Paežerju muiža                      (1941.–1945. gadā kritušo padomju karavīru piemiņai)
   32   33   34   35   36   37   38   39   40   41   42